10.novembrī, Mārtiņdienā kopā ar draugiem no Rīgas, Limbažiem un Vidridžiem gājām Katrīnu meitās. No rīta satikāmies, sagatavojāmies gājienam, meitas uzvilka baltus vīriešu kreklus apvilktus uz otru pusi, ap vidu sarkanas jostas, matu palaisti vaļā, galvā vīriešu cepures un kājās bikses un lieli zābaki. Rokās dažādi rīki, ar ko troksni taisīt un ļaunumu aizbiedēt. Līdzi mums bija savs neiejāts zirgs, to lūdzām, lai satiktie ļaudis mums palīdz iejāt. Saimniekiem, viņu saimei un mājām nesām svētību, viņi pateicīgi mūs cienāja. Lieliska enerģijas apmaiņa.
Savukārt otrā barā gāja Spalvainie Mārtiņbērni - viri, kas kažokus uz ļauno pusi apvilkuši tā, ka priekša ir uz mugurpusi, pakausī no bērza tāss gatavota seja, galvā cepure un maskas nesējam seja aizklāta, lai nepazīst. Ap vidukli Mārtiņbērniem no salmiem gatavotas jostas. Tie nāk sētā, apveltī mājiniekus ar svētīgu pērienu, liek visādus jokus rādīt - kā piemēram, kartupeļu maisus nest, peles ķert un citādus pigorus. Mūsu Mārtiņbērniem Lādezerā atradās divi jauni sekotāji, kādi pusauga zēni, kas aicināti iepūst taurē šo izdevību garām nepalaida! Lai jauks rudens maskās iešanas laiks!