2017. gada
25. novembrī kopā ar Latviskās dzīvesziņas biedrības
"Saulesrits" dalībniekiem devāmies masku gājienos pa septiņām dažādām
mājām Limbažu novadā. Mēs bijām Katrīnas
meitas, jeb Baltās Katriņas, bet Saulesrita dalībnieki - Mārtiņbērni.
Mārtiņos
vīrieši apvelk kažoku ar spalvu uz ārpusi, apsien salmu vītni ap vidu un kā
Mārtiņbērni iet no mājas uz māju dzīt Mārtiņu. Viņš izbēdzis, nu jāmeklē. Sejas
maska ir no bērza tāss vai balta papīra, kaklā tarba.
Savukārt
Katrīnas dienā (25.novembris) sievietes pārģērbjas par Katrīnas bērniem,
Katrīnas ubagiem vai Baltajiem Katriņiem un dzen Katrīnu, par ko dabū ēdamas
lietas, vilnu un linus.
·
„Meitas uzvelk vīriešu baltu kreklu uz
savu virsū, apjož ap vidiem sarkanu jostu, attaisa matus vaļām, apliek vīriešu
cepures galvā. No aitādas maskas, rijkūlēju cepures, ar ogli nosmērētas sejas.
Vazājas no vienām mājām uz otrām. Kas aiztika, tos izpēra ar žagaru bunti
(Vitrupe).
·
„Skrej pa durvīm lēkdamas iekšā un gaiši uzdzied:
Oplecu, oplecu poliski dancot.
Vēl mākam,
vēl mākam leitiski dancot”. (no “Ziņas un stāsti”)”
·
Katrīnās sievietes, pārģērbjoties par vīriešiem, mēģina tikt pie vīriešu
maģiskiem spēkiem un dodas ciemos no mājas uz māju, lai nodrošinātu šo labumu.
Katrīnas
diena tautas tradīcijā kopā ar Mārtiņiem tiek uzskatīta par vasaras un rudens
darbu izbeigšanas laiku un vienlaikus tā tiek saistīta ar aitu un kazu
aizgādību. Tā kā aitas, kazas, vilna, piens, apģērba darināšana saistāma ar sievišķo pasauli, tad
saprotama ir sieviešu aktivitāte – maģisku izdarību veidā nodrošināt savas
sfēras sekmīgu eksistenci. Pārģērbšanās vīriešu drēbēs ļauj kaut mazliet
piekļūt pretējā dzimuma sakralitātei, kas profānā veidā ir nesasniedzama.
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Katrī! , Katrī!
Sūri rutki brokastīs,
Katrī!, Katrī!
Daiļi paši braucējiņi,
Katrī! Katrī!
Skāba putra pusdienās,
Katrī! Katrī!
