Ciemojamies pansionātā

Kopā ar Launkalnes sākumskolas un pirmsskolas grupiņu vokālo ansambli un Felču ģimeni, kas bijas sagatavojuši dāvanas pansionāta iemītniekiem, viesojāmies Smiltenes sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā. Gan bērnu jaukās Ziemassvētku dziesmas, gan mūsu dziedātās tautas dziesmas pansionāta un slimnīcas iemītniekus ļoti aizkustināja. Karam no viņiem dāvaniņu bija sagatavojusi Felču ģimene, dāvinot viņi iepazinās ar katru no sastaptajiem ļaudīm.
Lai gaiši un svētīgi svētki!

Maskošanās Katrīnas dienā

2017. gada 25. novembrī kopā ar Latviskās dzīvesziņas biedrības "Saulesrits" dalībniekiem devāmies masku gājienos pa septiņām dažādām mājām Limbažu novadā. Mēs bijām  Katrīnas meitas, jeb Baltās Katriņas, bet Saulesrita dalībnieki - Mārtiņbērni. 

Mārtiņos vīrieši apvelk kažoku ar spalvu uz ārpusi, apsien salmu vītni ap vidu un kā Mārtiņbērni iet no mājas uz māju dzīt Mārtiņu. Viņš izbēdzis, nu jāmeklē. Sejas maska ir no bērza tāss vai balta papīra, kaklā tarba.

Savukārt Katrīnas dienā (25.novembris) sievietes pārģērbjas par Katrīnas bērniem, Katrīnas ubagiem vai Baltajiem Katriņiem un dzen Katrīnu, par ko dabū ēdamas lietas, vilnu un linus.

·          „Meitas uzvelk vīriešu baltu kreklu uz savu virsū, apjož ap vidiem sarkanu jostu, attaisa matus vaļām, apliek vīriešu cepures galvā. No aitādas maskas, rijkūlēju cepures, ar ogli nosmērētas sejas. Vazājas no vienām mājām uz otrām. Kas aiztika, tos izpēra ar žagaru bunti (Vitrupe).

·         „Skrej pa durvīm lēkdamas iekšā un gaiši uzdzied:

 Oplecu, oplecu poliski dancot.

Vēl mākam, vēl mākam leitiski dancot”. (no “Ziņas un stāsti”)”

·         Katrīnās sievietes, pārģērbjoties par vīriešiem, mēģina tikt pie vīriešu maģiskiem spēkiem un dodas ciemos no mājas uz māju, lai nodrošinātu šo labumu.

Katrīnas diena tautas tradīcijā kopā ar Mārtiņiem tiek uzskatīta par vasaras un rudens darbu izbeigšanas laiku un vienlaikus tā tiek saistīta ar aitu un kazu aizgādību. Tā kā aitas, kazas, vilna, piens, apģērba darināšana saistāma ar sievišķo pasauli, tad saprotama ir sieviešu aktivitāte – maģisku izdarību veidā nodrošināt savas sfēras sekmīgu eksistenci. Pārģērbšanās vīriešu drēbēs ļauj kaut mazliet piekļūt pretējā dzimuma sakralitātei, kas profānā veidā ir nesasniedzama.

Sirmi zirgi, zaļi vāģi, Katrī! , Katrī!

Sūri rutki brokastīs, Katrī!, Katrī!

Daiļi paši braucējiņi, Katrī! Katrī!

Skāba putra pusdienās, Katrī! Katrī!

Visa dzīve - viens ceļojums!

Oktobra beigās piedalījāmies Smiltenes pilsētas kultūras centra kolektīvu koncertā - jaunu sezonu uzsākot. Divas ceļojumā iedvesmojošas dziesmas - Divi dienas mežā gāju un Ceļa māte radīja īpašu noskaņu.

Aizvadīta raiba, spraiga, un dziesmota vasara

Lielākā daļa pašdarbnieku vasarā atpūšas, Rudzupuķēm nav laika.

Jāņos, novada svētkos vietējiem parādījām Baltikas skatei sagatavoto Jāņu programmu.








Esam vadījušas mārtošanu trīs kāzās: Madonas pusē, Jaunraunas pusē un Valmieras siltumnīcā.


Trīs skaistas krustabas Launkalnes un Blomes pagastā un Lokstenes svētnīcā uz Daugavas salas pie Pļaviņām.




















Arī bedībās esam dziedājušas, tā padarot skumjo atvadu brīdi daudz vieglāku un gaišāku.
Un, protams katra no mums nesusi tautas gara mantojumu tālāk savās ģimenēs, draugos, ciemiņos.

Uz jaunu darba cēlienu - šis gads būs īpašs ar Latvijas simtgades svinībām, Baltica, Dziesmu un deju svētkiem. Lai mums veselība, izturība un mīlestība uz to, ko darām!

Jāņu kalna atklāšana

Burvīgs vakars, gaiss virmo no ievu smaržas, veram vārtus vasarai!

Danču vakars Lejas Varicēnos PDC dalībniekiem

Siltā pavasara vakarā mēs parādījām Permakultūras dizaina kursu dalībniekiem kā svin svētkus Latvijā! Danči aizrāva ikvienu. Kad paguruši pulcējāmies pie ugunskura, gaisu piedimdināja mūsu spēka dziesmas.

Mākslas un amatu svētki Smiltenē

12. maijā no 18:00 tika svinēti „Mākslas un amatu svētki" Smiltenes pilsētas Kultūras centrā. Svētku mērķis ir atzīmēt ziemas sezonas noslēgumu un vasaras sezonas sākumu. Mums bija iespēja satikt Smiltenes novada amatniekus, māksliniekus un rokdarbniekus, un redzēt ar ko šajā ziemas periodā viņi ir nodarbojušies.

Svinēšanas laikā lēcām dančus un gājām rotaļās.

Cērtenes pilskalns ieguvis savu sargu!

22.aprīlī smiltenieši pulcējās pie Cērtenes pilskalna (stāvlaukumā Drandu ielas galā), lai kopīgi un svinīgi atklātu jauno Cērtenes pilskalna sargu.

Koka skulptūra tapusi pēc sabiedriskā fonda “Krustceles” iniciatīvas un tā ir dāvana Latvijas simtgadei un Smiltenes novadam. “Tēls ir tapis ar domu, ka tas ir pēdējais Cērtenes pilskalna sargs, kurš ir apglabāts netālu no šīs vietas senajos senkapos”, stāsta Anda Dinga.

Ozolkoka skulptūra ir koktēlnieka Gunta Priedīša un Jāņa Dingas kopdarbs. Apmēram 2,70 m lielā skulptūra tika izveidota nedēļas laikā. Galveno veidolu izveidoja koktēlnieks Guntis, bet skulptūru nokrāsoja, noslīpēja un izveidoja latvju rakstus Jānis. Skulptūras izejmateriāls – ozolkoks nāk no Valmieras zemessardzes teritorijas.

Atklāšanas pasākumā skulptūrai tika dots vārds Sarguns, kurš sagaidīs ikvienu apmeklētāju stāvlaukumā Drandu ielas galā. Sarga galvenais pienākums ir sargāt Cērtenes pilskalnu un visu Smiltenes novadu.

Lai Sarguns priecē smilteniešus un ikvienu Smiltenes viesi apmeklējot Cērtenes pilskalnu!

(pārpublicēts no http://www.smiltene.lv)

Lieldienas Launkalnē un Smiltenē

Vēss šogad pavasaris, saulīte ar zobiem, bet jāteic ka dancojot jau auksti nav! Launkalnē Lieldienu zaķis bija paslēpis daudz olas un bērneļiem bija ko noskrieties. Smiltenē gan ērtāk - zaķi bija atnākuši paši ciemos, un nekur daudz nebija jāskrien ;-)

Tiekamies ar meistariem Blomē

Pavasarī jau kā tradīcija ir mūsu viesošanās Blomē, lai kuplinātu notikumu - Satiec savu meistaru. Mēs gan dancinājām sanākušos, gan arī pašas mācījāmies par tradicionālo tautas tērpu un latviešu rotas lietām.

Rudzupuķes ar Jāņu programmu folkloras kopu skatē Kocēnos

Vēl tikai marta sākums, bet mēs jau sapņojam par Jāņiem - plikas kājas, izlaisti mati, ziedu vainadzīni galvā, smaržojoša tēja, Jāņu siers, izkurta pirtīna... Noskaņa ir atrasta un tā vien šķiet - nav vairs tālu līdz Jāņiem!

Kuplinām XVIII starptautisko masku tradīciju festivāls Rīgā un Mālpilī

No 24. līdz 26. februārim kuplinājām XVIII starptautisko Masku tradīciju festivālu.Viena no jaukākajām un arī dabiskākajām norisēm allaž ir masku viesošanās lauku sētās, tāpēc  sestdienā kopā ar citām masku grupām devāmies uz Mālpili, kur apmeklējām divas lauku sētas un svinējām Meteņus. Vakarā neaizmirstami bija masku uzvedumi. Nākamā dienā baudījām masku gājienu no Rātslaukuma uz Vērmanes dārzu, kas noslēdzās ar Meteņu svinēšanu.

Jautrie Meteņi Cērtenes pilskalnā

Kopā ar Lēdurgas "Putniem"

Svētdien, 5.februārī Cērtenes pilskalna pļaviņu Smiltenē pieskandināja skanīgas dziesmas, lielu un mazu smiekli un jautri saucieni. Šeit bijām sanākuši kopā ar saviem draugiem folkloras kopu "Putni" no Lēdurgas un Grodu Budēļiem. Smilteniešiem te bija ko redzēt - jokainas un nedaudz baisas maskas, lika ne vienam vien mazulim slēpties aiz mammas muguras, taču kādu laiku pavērojuši jau varēja kopīgi lēkt Meteņa dančus! Visi, kas dabūja pērienu no Budēļiem nu gaidāms auglīgs un izdošanos pilns gads! Bērni aizrautīgi lasīja Meteņa zelta pogas, kuras no koku zariem bira kā no pārpilnības raga. Lieli un mazi mērojās spēkiem, griezās grieztuvēs, ap 30 puiku sev pagatavoja dūceni un uz vietas šo neparasto mūzikas instrumenti - rotaļlietu varēja ieprovēt.

Donu saimniece Ilze bija pagatavojusi gardu rudzu miltu putru ar pavalgu un Pilskana saimnieki Anda un Jānis Dinga rūpējās, lai sanākušiem būtu silti pie ugunskura, dzerot tēju. Arī īpašā Meteņa atrakcija - Grieztavas, jeb kā Smiltenes pusē tās sauc, Riņķa rats gan lieliem gan maziem sagādāja lielu prieku un piedzīvojumu! Viens mums, Rudzupuķēm kļuva skaidrs, šī vieta kā radīta gadskārtu svētku svinībām! Sargājošais meža ieloks, majestātiskais pilskalns un klusā upīte ir īstā vieta, kur sviēt svētkus, Šķiet te būs iedibināta jauna tradīcija! Uz tikšanos nākamajos svētkos!

Meteņos tiekamies Cērtenes pilskalnā!